Projekta STARts noslēguma pasākums – kopīga talka

Projekts STARts  tuvojas izskaņai. 14. oktobrī Runtortas muižas parkā notika Rudens talka. Sakopšanas talka šai parkā  jau ir  tradicionāls biedrības KIRA pasākums. Šoreiz tajā piedalījās dažādu paaudžu brīvprātīgie. Atsaucās vairāku biedrību pārstāvji: Līdzdalībai nav vecuma, Nerium, Lietussargs, Teātris azotē, Ludzas rajona partnerība, “RIK” u.c.

Iesākot darbu, ieskatījāmies bagātajā Runtortas vēsturē, kad te bija gan muiža, gan skola mazturīgajiem, gan lauksaimniecības, gan astoņgadīgā skola. Starpkaru periodā skolā darbojās mazpulks, bet lauksaimniecības skolas praktiskajai darbībai bija atvēlēti 50 ha zemes. Diemžēl pagātnes liecinieki vairs ir tikai koki. Iepriekšējā projekta laikā tika atklāti un iezīmēti vairāki dižkoki. Tieši zem varenākā koka -ozola- notika galvenās talkas aktivitātes. Tika novākti krūmāji, savākti atkritumi, sakopta taciņa un ieeja parkā, grupa jauniešu pārmērīja dižkokus un iepazina to vērtību dabas daudzveidībā, vēl viena grupiņa pārvērta nokritušās rudens lapas krāšņās rozēs. Talkā iesaistījās BJC dalībnieki un no parkā pieejamajiem dabas materiāliem uzbūvēja kukaiņu māju.   

Neformālās sarunās NVO pārstāvji apsprieda aktuālākos notikumus. Talkas noslēgumā parkā skanēja akordeons - Karīna Demko Seņkāne un kopā dziedātās dziesmas, iederējās arī kustību rotaļas, kurās iesaistījās gan bērni, gan pieaugušie. Tradicionāli talkas dalībnieki tiek pacienāti. Šoreiz  piedāvājumā garšīga zupa un tēja ar pīrāgiem.

Secinājums – kopīga darbošanās vieno.

Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.

Rudens talka Runtortas muižas parkā

Attīstām komunikācijas prasmes

Biedrības, jaunatnes organizācija,  KIRA 26. un 27. septembrī organizēja projekta STARts  5. aktivitāti - “Komunikācijas izglītojošais seminārs – praktikums “. Nodarbības vadīja Māris Resnis - komandu veidošanas un attīstības treneris, izaugsmes programmu vadītājs, arī pieredzes bagāts piedzīvojumu instruktors. Māris ir viens no pazīstamākajiem organizācijas “Lūzumpunkts” apmācību vadītājiem.

Šoreiz apmācības tika veltītas komunikācijas prasmju veidošanai. Piedalījās gan jaunieši no Ludzas pilsētas vidusskolas, gan pedagoģiskie darbinieki, gan  uzņēmēji, jo komunikācijas prasmes ir nepieciešamas visiem.

M. Resnis vadītājs uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izvēlēties atbilstošu komunikācijas veidu. Mēs esam ļoti atšķirīgi, arī informāciju neuztveram vienādi. Lai sadarbība izveidotos veiksmīga, ir jāzina, pie kāda tipa cilvēkiem pieder saziņas biedrs.  Piemēram, e pasta vēstulē vieni vieglāk uztver īsu un konkrētu vēstījumu, citiem nepieciešams izvērsts un detalizēts apraksts.

Ar interesi semināra dalībnieki aizpildīja testu, lai noteiktu, pie kura no četriem komunikācijas tipiem katrs pieder, kā tiek raksturota personības uzvedība komunikācijā: veicinoša, atbalstoša, kontrolējoša, analizējoša. Kad lasījām katra tipa komunikācijas veida aprakstu, izrādījās, ka tas diezgan precīzi raksturo  katru no mums.  Nodarbību vadītājs uzsvēra, ka komunikācijā ne visiem vienādi  der tas, kas patīk pašam. 

Teoriju papildināja piemēri no reālās dzīves:  Sadarbības partneris mēnesi pirms kopīgā pasākuma aizsūta garu, izsmeļošu  e-pasta vēstuli  par gaidāmo notikumu, norises secību, pienākumiem. Vēstulei  ir gara ievaddaļa. Dažas dienas pirms pasākuma  viņš grib precizēt detaļas, bet izrādās, ka partneris šo vēstuli ir vienkārši pārskatījis vai arī vispār nav lasījis, jo teksts ir pārāk garš un aprakstošs.  Saziņa nebija veiksmīga, jo tajā piedalījās atšķirīgu tipu dalībnieki. Šai gadījumā  partnerim būtu efektīvāka īsa ziņa ar termiņu, pienākumu uzskaiti. Protams, neviens šiem minētajiem komunikācijas veidiem nav nepareizs, bet saziņa būtu veiksmīgāka, ja būtu sapratne, ar kāda tipa cilvēku komunicē. Uzņēmumā, savā kolektīvā, kur  ir iespējams kolēģi iepazīt un izvēlēties pareizo  stilu.

Apmācību laikā darbojāmies pāros, grupās, praktiski pārbaudot, kā spējam sazināties un saprasties, pētījām savas prasmes.

Protams, jāatceras, ka jebkurā saziņā jāizturas ar cieņu, ievērojot elementāros etiķetes noteikumus. Neaizmirsīsim atbildēt e saziņā, pasakot, vai ziņa saņemta un saprasta. Tam nevajag daudz laika.

Nodarbības bija saistošas un lika domāt, pirmkārt, par savu komunikācijas veidu. Moderatora Māra personība un prasme saistīt uzmanību, radīt draudzīgu, rosinošu gaisotni, padarīja praktikumu ne tikai vērtīgu, bet arī interesantu. 

Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.

FOTO

Piedalies Komunikācijas praktikumā!

PIESAKIES https://ej.uz/komunikācijas_praktikums

Aktivitāte tiek īstenota projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.

Jaunieši attīsta digitālās kompetences

Projekta dalībnieki piedalās saliedēšanas aktivitātēs

Jaunieši veido mākslas instalāciju “SCRIPTA VOLANT”

The Cycle of Change 2.0 pirmā diena

Kopā ar ukraiņu bērniem iepazīstam Latgali

Ekskursija izdevās interesanta un izzinoša.

Aglonas Maizes muzejā noklausījāmies stāstījumu “No graudiņa līdz maizītei uz galda”, minējām mīklas, dziedājām tautas dziesmas, gājām rotaļās, iemēģinājām roku graudu malšanā un cienājāmies ar maizīti, medu, pīrāgiem un z/s “Kurmīšu” zāļu tēju.

Aglonas bazilikā paklanījāmies Dievmātei, svētavotā nomazgājam sejiņas un sapildījām ar ūdeni līdzpaņemtos traukus, lai mājās pacienātu savus mīļos.

Kristus Karaļa kalnā apskatījām koka skulptūras, kurās atainoti Bībeles tēli. Visjautrāk mums gāja Mākoņkalnā: fotografējāmies, jūsmojām par dabu un izskrējām kalnu krustām un šķērsām.

Latgales jūra - Rāznas ezers pārsteidza ar savu varenumu un skaistumu. Plunčājāmies un peldējāmies. Visu dienu mūs pavadīja saulīte, tikai atpakaļceļā uznāca lietus.

Paldies visiem, kuri , nobaudot īsto ukraiņu boršču “Garšas un tradīciju” pasākumā, ziedoja naudiņu. Jūs sagādājāt bērniem prieku.

Paldies Rēzeknes Satiksmes šoferim Ivanam!

FOTO

Salnavas Kūzula darbība iedvesmo

 Saliedētības pasākums Pa Salnavas takām izvērtās sirsnīgs, saturīgs un izzinošs, jo no Kūzula ir ko mācīties. Biedrība reģistrēta jau 2006. gada sākumā un jau drīz varēs svinēt 20 gadu jubileju. Pa šo laiku realizēti ļoti daudzi projekti, kas saistīti ar latgaliešu kultūras pasākumu popularizēšanu, vides sakārtošanu, sabiedrības aktīvu iesaistīšanu pagasta dzīvē. Salnavā vairs nav skolas, tomēr kultūras dzīve nav apsīkusi un jaunieši darbojas Kultūras nama amatierkolektīvos. Arī Kūzula darbība cieši saistīta Kultūras nama aktivitātēm. Protams, biedrības panākumu atslēga ir tās dalībnieki – kodols, kura sastāvā ir uzņēmīgas, aizrautīgas un talantīgas sievietes. Varam no viņām mācīties uzdrīkstēšanos uzņemties vērienīgus darbus. Anna Danča izveda mūs nelielā ekskursijā pa Salnavas centra takām un iepazīstināja ar ciema vēsturi. Daudzviet sakoptajā teritorijā apstājāmies, lai novērtētu biedrības realizēto projektu darba augļus.

Interesanta un garšīga bija ciemošanās pie mājražotājas Tatjanas Ločmeles, kur vēlreiz pārliecinājāmies, cik daudz spēj paveikt strādīgi un droši cilvēki. Latgales viesmīlība šajās mājās ir roku rokā ar mūsdienīgu interjeru, izsmalcinātu apkalpošanu un, protams, izcili garšīgu ēdienu. Strādā visa ģimene, nebaidās iesaistīties projektos, atbalsta cits cita idejas.

Bijām atvedušas līdzi hortenziju stādus, ko visas kopā iestādījām pie brīvdabas estrādes. Cerams, ka nākotnē ziedi priecēs salnaviešus.

Abu biedrību darbībā ir daudz kopīgā, galvenais- aktīvi iesaistīties savas pašvaldības dzīvē un rosināt arī pārējos iedzīvotājus būt pilsoniski aktīviem.

Paldies biedrībai Kūzuls par viesmīlīgo uzņemšanos un dalīšanos pieredzē.

Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.

FOTO

Ukraiņu borščs garšo ne tikai ukraiņiem

Pilskalnā pirkšanas, pārdošanas, dziedāšanas un dejošanas karuselī varēja pamanīt arī biedrības KIRA krāsainos balonus un plakātus, kas aicināja piestāt pie telts, kur lielā kūpošā katlā vārījās borščs. Ukrainiete Alina Kiriļenko nacionālajā tautas tērpā smaidīgi satraukta piepildīja bļodiņas citu pēc citas. Tepat rosījās mūsu latviešu jaunietes, kuras piedāvāja Latgalē tradicionālo vasaras sākuma ēdienu: biezpienu ar zaļumiem. Gan pie mums, gan Ukrainā vienādi garšo speķa maizes un ķiploku grauzdiņi, bet bērni priecājas par saldumiem. Rinda pie telts apliecināja, ka garšu pasaule un labs ēdiens vieno visus. Paldies skanēja dažādās valodās. Saimnieces labprāt paņēma līdzi Alinas uzrakstīto boršča recepti (ukraiņu un latviešu valodā), lai salīdzinātu, vai pašu gatavotā atšķiras no ukraiņu varianta, jo katrai saimniecei ir savi knifiņi.

Alina ar ģimeni pirms kara dzīvoja netālu no Harkovas. Bija patīkami klausīties ukraiņu valodā, kad viņa kopā ar vīru sagatavoja boršča sastāvdaļas. – Biju satraukta, jo parasti gatavoju tikai ģimenei, bet te jāpabaro vairāki desmiti cilvēku. Tā ir liela atbildība – iepazīstināt ar savas tautas virtuvi. Priecājos, ka cilvēkiem garšoja, visiem bija labs noskaņojums – skaisti svētki,- atzina Alina. Kad pirmais vārījums bija apēsts, turpat uz vietas jau iepriekš izvārītā buljonā tika vārīta otra boršča porcija. Svaigā gaisā visiem bija laba apetīte un arī biezpienmaizes “pazuda” lielā ātrumā. 

Šai Ludzas novada starpkultūru pasākumā ”Garšas un tradīcijas”, tika vākti arī ziedojumi kopīgai ukraiņu un mūsu vietējo bērnu ekskursijai uz Maizes muzeju Aglonā. Saziedoti 233 eiro! Paldies visiem atbalstītājiem! Ekskursija notiks šovasar.

Ukraiņu boršču un latviešiem raksturīgās sviestmaizes nogaršoja vairāk nekā simts tirgus apmeklētāju.

Pasākuma laikā plašākai sabiedrībai tika popularizēta biedrības KIRA darbība un projekts STARts, kā arī ir uzsākta kārtēja iedzīvotāju interaktīvā tiešsaistes aptauja, lai apzinātu kopienas viedokli par starpkultūru pasākumu pieejamību un kvalitāti novadā.

Pasākums atstāja patīkamu pēcgaršu par draudzīgo attieksmi un sadarbību.

Paldies visiem brīvprātīgajiem par palīdzību!

Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.

FOTO

Teātra brīvdienas Ludzā iekrāso ikdienu

Sākot no piektdienas vakara līdz svētdienas pēcpusdienai , skatītājiem bija iespēja baudīt 16 dažādus iestudējumus: gan komēdijas, gan drāmas, gan īslugas, gan vairākcēlienu lugas. Skatītāji, protams, ir festivāla dalībnieki, kuri bauda kolēģu sniegumu, kā arī ludzānieši, kam patīk teātris. Paldies visiem mūsu izturīgajiem skatītājiem! Daži noskatījās visas izrādes.

Festivālam ir uzticīga žūrija – Latvijas teātra pasaulē atzītas autoritātes : Aina Matīsa, Haralds Ulmanis, Māra Liniņa. Tika vērtēta režija, scenogrāfija, kostīmi, muzikālais noformējums un izrāde kopumā. Katrā izrādē tika atrasta tā īpašā “odziņa”, kas padarīja šo uzvedumu īpašu. Profesionāļi, analizējot darbus, izteica savus ieteikumus, kas turpmāk var palīdzēt režisoriem. Bet, protams, kā uzsver festivāla idejas autore un organizētāja Ligita Valijeva, jāatceras, ka amatierteātros darbojas nevis profesionāli aktieri, bet cilvēki, kuri ikdienā strādā pavisam citās profesijās, un teātris ir daļa no viņu brīvdienām, vakariem, daļa no viņu dzīves. Tie ir cilvēki, kas paši no sirds darbojas ar prieku un sagādā emocionālu pārdzīvojumu skatītājiem. Ne vienmēr skatītāju un žūrijas vērtējums sakrīt. Ja redzētais skar viņu pārdzīvojumus, liek smieties vai raudāt, ja skatītājs notic tam, kas notiek uz skatuves, viņš nepamana kādas scenogrāfijas vai režijas nepilnības. Prieks par to, ka trīs izrādes (Mērdzenes, Salnavas Žīguru a/t) notika latgaliski, divas lugas no tām ir salnavietes Annas Dančas darbi.

Protams, festivāls ir domubiedru satikšanās, draudzība, pieredzes apmaiņa, mūsu pilsētas iepazīšana – tie ir skaisti svētki.

• Labākais aktiera darbs – Ivars Bukovskis Onufrija Kļockas lomā A. Dančas lugā “Pūramolys pučis” ,Žīguru a/t .
• Labākā aktrise – Kristīne Garkušina izrādē “Brazīļu plantācija”, RTU a/t “Kamertonis”.
• Par labāko tika atzīts Rundāles teātra studijas “Savējie” literāri muzikālais uzvedums “Jaunie cilvēki”, režisore Lilita Lauskiniece. Studijā darbojas jaunieši, daļa no viņiem ir Saulaines tehnikuma audzēkņi.
• “Savējie” saņēma arī Igora Malzuba atsūtīto simpātiju balvu. Igors pats savulaik spēlēja Isnaudas a/t, bet tagad dzīvo ārzemēs.
• Režisore Valentīna Kaļāne tika atzīmēta par ražīgāko režijas darbu: festivālā piedalījās trīs viņas iestudētās izrādes.
• Par veiksmīgu debiju īpaši tika novērtēts Vectilžas jaunais aktieris Renārs Kaļva, un par savas kultūras saglabāšanu , bagātinot latvisko vidi , - ukraiņu meitene Darja Saņina Rundāles jauniešu kolektīvā.
• Režijā augstāko punktu skaitu saņēma četri režisori: Lilita Lauskiniece (Rundāle), Ludmila Stančika (Kamertonis), Valentīna Kaļāne (Žīguri), Ligita Valijeva (Caurvējš).
• Labākie teātra kostīmi – a/t “Dadži” no Īslīces A. Siliņa lugā “Aijā žūžu, lāča bērni” (rež. E. Novicka).
• Labākā scenogrāfija “Kamertoņa” izrādē “Brazīļu plantācija” (L. Stančika), labākais muzikālais noformējums L. Valijevas izrādē “Dzīve kā deju grīda”.
• Emocionāli saviļņojoša bija Sabīnes Valijevas izrāde, kurā savijās Ā. Elksnes dzeja, mūzika un kustības. 
• To augsti novērtēja gan žūrija, gan skatītāji. Festivāla izskaņā kopā ar Ligitu Valijevu izdzīvojām patiesas emocijas izrādē “Dzīve kā deju grīda”.

Uz tikšanos nākamgad Bauskas novada Uzvarā!

FOTO

Lai pilsētas skvērs atdzīvojas

Hortenziju un ideju talka pilsētas skvērā

Turpinot projekta Sabiedrības Integrācijas fonda finansētā projekta STARts (Sadarbības tilts, apvienojot resursus) aktivitātes, biedrība KIRA  27. maijā rīkoja labiekārtošanas talku Ludzas pilsētas skvērā. Aktivitātes mērķis bija ne tikai padarīt vienu mūsu pilsētas stūrīti skaistāku , bet arī popularizēt brīvprātīgo darbu.  Mēs turpinājām  NVO  “Teātris azotē” pagājušajā gadā  iedibināto Domu un  dobju talkas ideju  patriotisma mēnesī  vienot kopienas iedzīvotājus darbā, uzklausīt  ieteikumus  par pilsētvides sakārtošanu.

Jau pirms tam mūs konsultēja daiļdārzniece Daina Zvejsalniece. Viņa ieteica, kā labāk izvietot puķudobes, lai tās iekļautos ainavā, kādus augus labāk izvēlēties. Šodien talcinieku darbu vadīja Ināra Mikažāne. Kaut  arī saule karsēja jau agrā rīta stundā, skvērā sapulcējās paprāvs interesentu pulciņš. Darbi ritēja raiti, un drīz vien tika  izveidotas jaunas dobes un iestādītas hortenzijas. Centāmies ievērot apļa principu. Tālākos darbus paveica Ludzas 2. vidusskolas jauniešu grupa: viņi iestādīja samtenes. Tagad skvēra daļa pie BJC ir ieguvusi jaunu veidolu.

Tā kā mums ir aktuāla brīvprātīgā darba popularizēšana un iedzīvināšana Ludzā, tika izveidota anketa par brīvprātīgā darba izpratni un iespējām.  Talcinieki aizpildīja anketu, bet arī pārējiem ir iespēja to izdarīt. Par projekta līdzekļiem ir iegādāta tā saucamā “Līdzdalības tāfele”, kurā regulāri tiks mainīta aktuālā informācija ne tikai par projekta aktivitātēm, bet arī par citiem biedrības KIRA un BJC pasākumiem.  Informācija tiks atjaunota, aktualizējot kopienas svarīgākās problēmas un aicinot iedzīvotājus izteikt savu viedokli. Tāfele atradīsies skvērā vai arī pie biedrības KIRA biroja.  “Līdzdalības tāfeles” informācija tiks publicēta arī biedrības mājaslapā.

Jau talkas dienā jaunieši izteica savas domas par to, kādu viņi gribētu redzēt šo skvēru nākotnē. Vairāki ierosinājumi bija interesanti un vērā ņemami.

Līdz ar to, labiekārtojot skvēru, mēs vēlamies  padarīt to ,,dzīvāku”, lai te būtu vieta apspriest  jaunas idejas, rīkot radošās darbnīcas. Skvērs taču atrodas iepretī  Ludzas BJC un biedrības KIRA biroja telpām. Iespējams, nākampavasar šīs pilsētas stūrītis iegūs vēl kādu jaunu vaibstu.

Paldies visiem, kuri atbalstīja talkas aicinājumu!

Paldies Ludzas 2.vidusskolas skolotājam Irīnai Seimuškinai, Veltai Zvitkovskai un 7.b un 8.b klašu audzēkņiem.

Paldies Inārai Mikažānei  par lietderīgajiem padomiem  veiksmīgo darba norisi! Paldies Mārītei Kronbergai par garšīgajām pusdienām!

Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.

FOTO

Ludzas pilsētas skvēra labiekārtošanas talka

Projekta STARts atklāšanas pasākumā – 17 biedrības

Uzsākta projekta Sadarbības tilts, apvienojot resursus - STARts realizēšana

Piesakies Erasmus+ projektam "The Cycle of Change 2.0"

Biedrība KIRA sadarbībā Embaixada da Juventude (Portugāle) un Comune di Cento (Itālija) no 06.08.2024 līdz 13.08.2024 Ludzā realizēs Erasmus + projektu "The Cycle of Change 2.0".

Projekta galvenais mērķis ir izglītot jauniešus par vides jautājumiem, kā arī attīstīt jauniešu digitālo kompetenci. Projekta laikā tiks veicināta vides apziņas veidošanās,  digitālo prasmju attīstība, kā arī kultūras apmaiņa.

Ja esi Ludzas novada jaunietis vecumā no 18 - 30 gadiem

PIESAKIES aizpildot pieteikuma anketu. 

Pieteikšanās līdz 2024. gada 1. jūlijam.

Papildus informācija: Endija Medvecka, tālr. 20122702 vai [email protected]

Trīs iespaidiem bagātas dienas Norvēģijā

Lūk, daži iespaidi, kas pārsteidz, izraisa pārdomas vai apstiprina mūsu darba pieredzi.

Jauniešiem ļauj darboties pašiem

Sociālās krīzes centrā var darboties visi

Katram bērnam individuāla pieeja

Viens mentālās veselības centrs visiem

Tiek domāts par veselīgu dzīves veidu un vidi

Protams, trīs dienu laikā rodas tikai virspusējs iespaids par šo bagāto Ziemeļu valsti, kur algas ir nesalīdzināmi lielākas, kur ir citāda mentalitāte, cits klimats un tradīcijas, brīnišķīga un skarba daba, bettomēr redzētais raisa pārdomas un vēlmi neieslīgt provinciālismā, radoši pārņemt ko interesantu, saglabājot savas vērtības. Ir vērts iepazīt citas pieredzes, lai bagātinātu savu.

Aktivitāte notiek Biedrība KIRA īstenotā un Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas Aktīvo iedzīvotāju fonds finansētā projekta AIF/2022/KAPAC2/88: "SPĒKA RIKA KIRAi" ietvaros.

FOTO

Līdzdarbojamies un pičojam kopā ar Vili Brūveri

Klausījāmies, mācījāmies, sadarbojāmies, pičojām, priecājāmies – to visu darījām moderatora Viļa Brūvera vadītajās neformālajās apmācībās  “Ideju gravitāte”. Nodarbības notika 21. martā, piedalījās grupa aktīvu jauniešu  no Kārsavas, Zilupes, Ludzas, kā arī dažādu vecumu pieaugušie no biedrības “KIRA”.

Kāpēc tāda  nodarbība bija vajadzīga? Ko no tās gaidījām?

Gribējām iedvesmoties, gūt jaunas idejas, uzklausīt  viedokļus un mācīties, kā veiksmīgāk  savas un NVO ieceres realizēt .

Kā mēs darbojāmies?

Nodarbība bija sadalīta divās daļās: Līdzdalība un Pičošana  jeb prasme savu ideju, produktu, organizāciju saprotami un pārliecinoši  prezentēt  dažās (3) minūtēs. Bija stāstījums, pāru, grupu darbs, prezentācija, kopīgas kustību pauzes, domu apmaiņa.

Līzdalība

Runājot par līdzdalību , iespaidīgs bija diskusijas vadītāja citētais apgalvojums, ka vietā, kur mīt 1000, iedzīvotāju notikumus var mainīt viens cilvēks.

Šī tēze apgāž vispārpieņemto sevi attaisnojošo pieņēmumu: - Nu ko tad es! Es neko nevaru ietekmēt! Līdzdalība jau ir process, kurā mēs visi esam saistīti. Ja es ko daru, citi arī reaģē. Katrs kaut ko maina kopējā bildē. Noskaidrojām četras līdzdalības šķautnes: ekonomiskā, politiskā, kultūras un sociālā. Strādājot pāros, atklājām, ka paši visvairāk darbojamies kultūras dimensijā (dziedam, dejojam, spēlējam teātri). Šai ziņā iekļaujamies kopējā Latvijas ainā, kur šī līdzdalības šķautne ir īpaši attīstīta. Savukārt NVO, kopienu darbība, rīkojot talkas, labiekārtojot vidi, veidojot viedos ciemus, pieder sociālajai sadaļai. Vismazāk līdzdarbojamies politikā. Interesanti, ka atbilde uz nākamo   jautājumu  par uzticēšanos konstatēja cēloni , kāpēc politiskā sfēra mums nešķiet saistoša. Izrādījās, ka vairāk uzticamies ģimenei, draugiem, arī  kolēģiem, ārstiem, bet neuzticamies politiķiem. – Uzticēšanās ir pamatu pamats līdzdalībā, - uzsvēra moderatos.

Pičošana

Šī sadaļa lielākajai daļai sākumā šķita noslēpumaina, jo tādu jēdzienu nebijām dzirdējuši. Izrādījās, ka tās ir universālas prasmes pārliecināt par savu ideju, piesaistīt līdzbiedrus, ieinteresēt investorus  un, galvenais, izdarīt to pārliecinoši un saturīgi 3 minūtēs. (Lieto arī jēdzienu “lifta saruna”, jo jāpaspēj prezentēt savu ideju tai niecīgajā laikā, kamēr ar ceļabiedru brauc liftā līdz daudzstāvenes augšējam stāvam).

Jā, tā tiešām ir īpaši attīstāma prasme, lai dažās minūtēs atklātu problēmu, iespējamo risinājumu, konkurentus un partnerus, resursus, prasījumu un komandas raksturojumu.  Ja tā ir prezentācija uz ekrāna, tad uzmanību piesaistām ar īsiem tekstiem, trāpīgiem attēliem. Apgalvojums: 1 attēls var aizstāt 10000 vārdu

Svarīgi prast izmest āķi, tas ir ,ar kādu zīmīgu faktu, detaļu,pievērst uzmanību.

Interesantākais sākās tad, kad, pēc nejaušības principa sadalījāmies grupās, izdomājām ideju, kuru  piespēlējām prezentēšanai citai grupai. Pusstundas laikā bija jāsagatavo iegūtās idejas prezentācija. Galvas kūpēja, bet rezultāts bija. Nosaukšu idejas: 1. septembra burziņš, Līgo kedas, Tomātu gājiens,  Nestandarta vasara jaunatnei – trīs ziemas  dienas vasarā.

Sapratām: 3 minūtēs ir iespējams ideju prezentēt;

• vienai un tai pašai idejai katrā grupā var būt pilnīgi atšķirīgs risinājums;
• ja ir kopīgs uzdevums, var veiksmīgi sadarboties dažādu  paaudžu cilvēki;
• prezentācijas formas var būt dažādas.

Vai mūsu gaidas piepildījās?

  Jā. Uzzinājām jaunus jēdzienus un darba paņēmienus. Nebija nogurdinoši, jo visu darījām ar prieku, moderators spēja ieinteresēt, bija zinošs un interesants savējais ar labu humora izjūtu, Jauno informāciju pārbaudījām praksē, paraudzījāmies uz daudzām ierastām darbībām no cita skatu punkta, pārliecinājāmies, ka mūsu jaunieši ir radoši un ideju pilni, Iedvesmojāmies līdzdalībai.

Par Vili Brūveri: kurzemnieks, biedrības NExT valdes priekšsēdētājs, veidojis NVO izaugsmes inkubatoru, jauniešu biedrību, vada projektus, ir diskusiju vadītājs un moderators, veido raidierakstus. Cilvēks, kas spēj aizraut, iedvesmot. Dara pats un rosina darboties citus.

FOTO

Aktivitāte notiek Biedrība KIRA īstenotā un Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas Aktīvo iedzīvotāju fonds finansētā projekta AIF/2022/KAPAC2/88: "SPĒKA RIKA KIRAi" ietvaros.

Pēc pieredzes uz Balviem

Projektā Spēka RIKA KIRAI  jau ir iepazīta radniecīgu NVO darbība Līvānos, un 5. martā biedrības Kira pārstāvji devās pēc pieredzes uz Balviem,  lai  ciemotos jauniešu biedrībā Kalmārs  un biedrībā Ritenītis. Tikšanās izvērtās interesanta un lietderīga.

Biedrības un Bērnu un jauniešu centra sadarbība ir abpusējs ieguvums

- Mums vistuvākā izrādījās jauniešu biedrības Kalmārs darbība. Arī viņi darbojas BJC telpās, NVO vadībā un aktīvā ir jauniešu centra darbinieki. Šī sadarbība ļauj piesaistīt projektu līdzekļus un dažādot BJC darbu. Tā par projekta līdzekļiem ierīkota istaba jauniešu neformālajām nodarbībām, sanāksmju telpa. Liela uzmanība pievērsta brīvprātīgo darbam. Pašlaik  te aktīvi darbojas brīvprātīgais no Solidaritātes korpusa, no Vācijas. Dažādās neformālās sanākšanās tiek apgūta vācu valoda, gatavoti nacionālie ēdieni.

-  Rakstot projektus, ir iespējams realizēt ieceres, kas līdzekļu trūkuma dēļ citādi nebūtu iespējams.

Secinājums: Radām apstiprinājumu, ka KIRAs stratēģija – darboties kopā ar BJC ir pareiza un tas ir abpusējs ieguvums, - uzskata Natālija Losāne.

Vietējām NVO ir jāsadarbojas

Eleonora īpaši augstu novērtēja Balvu NVO sadarbību. Ritenītim un Kalmāram ir vismaz 10 vietējās nevalstiskās organizācijas – aktīvas sadarbības partneres. Atbalstot citu projektus, izdodas aktivitātēs iesaistīt  vairāk dalībnieku, popularizēt savas idejas. – KIRAs nākamais projekts saistīts ar mūsu biedrību sadarbības veicināšanu. Tātad domājam līdzīgi kā kaimiņi, - tā Eleonora.

Svarīga ir labvēlīga vide un jaudīgi vadītāji

Endijai un Solvitai patika tā noskaņa, kas valdīja biedrības Kalmārs un BJC telpās. To panāk ar dizainu, kas ir ērts un mūsdienīgs, omulīgs, lai rosinātu uz dažādām neformālām aktivitātēm. Savukārt Ritenītis mājvietu iekārtojis, izremontējot un labiekārtojot divus dzīvokļus. Te ar īpašu šarmu iekārtots arī amatniecības izstrādājumu veikaliņš. Ritenītis realizē neformālās izglītības programmas pieaugušajiem.

Tomēr galvenais spēks ir NVO darba līderi, kas ar savu pozitīvismu, enerģiju kļūst par kodolu, par magnētu, kas pievelk citus. Personības spēkam ir milzīga nozīme.

Arī Balvu jauniešu organizācijas nepeldas naudā, jo pašvaldības līdzekļi ir ierobežoti, pašlaik BJC telpās darbojas arī Mākslas skola (renovācija), bet viņi meklē un atrod iespējas, kā  veiksmīgi darboties. Sadarbība ar biedrībām ir viena no šīm iespējām.

Paldies balveniešiem par sirsnīgo uzņemšanu. Gaidīsim viņus ciemos Ludzā!

FOTO